Ieva kārkla
2024. gada mijā es piedzīvoju, ka Dievs mani aicina lūgt Viņam žēlastību no sirds sākt nožēlot savus grēkus. Gadu iesākot turpinājās ilgas tapt Viņa tīrītai, lai varētu iegūt lielāku Dieva mīlestības tuvību. Es vēlējos piedzīvot "bagātīgu mielastu" ar Kungu Jēzu Kristu, kā Rakstos to lasīju:
"Es tev došu padomu: pērc no Manis zeltu, uguns kvēlē kausētu, lai tu būtu bagāts, un baltas drēbes, lai tu apsegtos un tava kailuma kauns neatklātos, un acu zāles tavas acis svaidīt, lai tu kļūtu redzīgs. Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu IEKARSIES UN ATGRIEZIES! Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un TURĒŠU AR VIŅU MIELASTU un viņš ar Mani." (Jņ.atkl.3:18-20)
Es vēlējos kļūt "karsta" Jēzus sekotāja - patiesi atdot visu savu dzīvi Viņa dēļ. Sapratu, ka daudzus gadus esmu dzīvojusi remdenībā, par kuru Kristus saka bargus vārdus: "Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes." (Jņ.akl. 3:15)
Es sāku piedzīvot, ka Viņš patiesi atbild manas sirds lūgšanas, tīrot mani un manu ģimeni. Sāku arī piedzīvot atjaunotu un vēl nekad nebijušu vēlmi kalpot. Mana lūgšanu dzīve kļuva dedzīgāka. Manī radās ilgas aicināt arī brāļus un māsas lūgt pēc tā paša, ko es biju sākusi piedzīvot. Un tā, 2024. gada martā tapa pirmā lūgšanu ķēde 3 diennakšu garumā.
Šajā laikā nereti šaubījos, vai šis aicinājums ir manis izdomāts, vai tiešām Dieva manā sirdī ielikts. Izmisuma brīžos lūdzu Dievam apstiprinājumu un saņēmu to caur Rakstiem, kā arī brāļiem un māsām Kristū, ka Dievs vēlas uzcelt so lūgšanu namu pār Latviju. Man ir tikai jāpastāsta, ka Dievs tādu būvēt Nemitīgi vēl joprojām saku Dievam: "Ja tas ir no Tevis, tad CEL TU ŠO, DIEVS, KAPELU UN PALĪDZI MUMS TO DARĪT KOPĀ - BRĀĻIEM UN MĀSĀM NO VISĀM LATVIJAS KONFESIJĀM UN KRISTĪGAJĀM DRAUDZĒM! LAI TĀ IR LIECĪBA CIK TU ESI LABS UN MĪLOŠS TĒVS UN, LAI VARAM PIEDZĪVOT JAUNUS VASARSSVĒTKUS MŪSU DRAUDZĒS UN ATMODU MŪSU ZEMĒ."
Aprīlī mūsu ģimenei tuvs un mīļš mācītājs Oskars Smoļaks aicināja pievienoties kādai citai lūgšanu iniciatīvai - "Lai nāk Tava valstība", kura piedzima Lielbritānijas Agnlikāņu baznīcā 2016. gadā un kura nu jau izplatījusies gandrīz pa visu pasauli, iesaistot 85 dažādas konfesijas un kristīgās tradīcijas. Kristīgās draudzes tiek aicinātas uz 10 lūgšanu rītiem, no Kristus Debesbraukšanas dienas līdz Vasarssvētkiem, sanākot kopā dievnamā un lūdzot visas šīs dienas: "Nāc, Dievs Svētais Gars! Kungs, lai nāk Tava valstība".
Mēs manā Raunas evanģēliski luteriskajā draudzē atsaucāmies šim pamudinājumam. Desmit lūgšanu dienām noslēdzoties, bija vēlme turpinām nākt kopā uz lugšanām. To darām Raunas dievnamā katru otrdienas rītu. Mēs lūdzam par draudzes vajadzībām, par Raunu un tās iedzīvotājiem, kā arī paši par savām personīgajām vajadzībām. Ticu, ka arī Alfas kurss, kurš pirmo reizi iesākās Raunā šā gada septembrī, ir atbilde uz mūsu lūgšanām. Ticu, ka visām kalpošanām ir jāpiedzimst un tās jāpavada sirds pazemīgas lūgšanas, lai Dievs dara visu pēc Viņa prāta, ne mūsu miesas prāta.
Dievs vēlas mums katram, mūsu draudzēm un mūsu zemei dot daudz vairāk nekā tas, ar ko iespējams esam samierinājušies. Varbūt esam noguruši un atkrituši no Baznīcas kopības. Viņš vēlas, lai atgriežamies. Viņš vēlas, lai kļūstam par dzīviem akmeņiem mūsu dievnamos. (1. Pētera 2:5)
Šajā laikā no daudziem brāļiem un māsām Kristus miesā, esmu sadzirdējusi vienojošas sirds ilgas - ATGRIEZTIES PIE PIRMĀS MĪLESTĪBAS UZ JĒZU, kā arī sirds degsmi lūgt par Kristus Baznīcu - Viņa mīļoto Līgavu, lai tā mostas no garīga miega.
Es ticu, ka mūsu Kungs Jēzus šajā laikā mums jo īpaši vēlas atgādināt savus vārdus: "Sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūkas 21:34-36)
Šajā Lūgšanu kapelā mēs, dažādu konfesiju kristieši kopā vēlamies saukt uz dzīvo un vareno Dievu:
"Sūti, Kungs, savu Garu un atajuno zemes vaigu! Nāc, Svētais Gars, un piepildi savu ticīgo sirdis ar savas mīlestības uguni!"
Liene blūma
Kuldīgas Sv.Katrīnas ev.lut. draudzes māsa Liene Blūma ir aktīvi iesaistījusies "Lūgšanu kapela pār Latviju" darbībās un aktīvi aicinājusi arī citus iesaistīties. Viņa ir piedalījusies visās lūgšanu ķēdēs kopš pirmās reizes, kad tā notika 2024. gada martā.
Lūk viņas teiktais:
Ar “Lūgšanas kapelas pār Latviju” iniciatīvu iepazinos nejauši - redzēju kādā cita pazīstama cilvēka aicinājumu pieteikties lūgšanu ķēdē. Biju iepriekš jau šāda veida lūgšanu akcijās piedalījusies. Esmu jutusi un teju redzējusi spēku, ko dod aktīva, ilgstoša, koncentrēta lūgšana, kurā konkretā laika periodā iesaistās vairāki dalībnieki, tādā veidā noklājot noteikto laiku ar lūgšanu spēku. Jau pašā pirmajā reizē kādas lietas mani spēcīgi uzrunāja gan caur Rakstiem, gan slavēšanas mūziku. Pēcāk piedalījos arī citās “Lūgšanu kapelas pār Latviju” organizētajās iniciatīvās un priecājos, kad arī citi padalās ar saņemto vai lietām, kas uzrunājušas.
Dziļi ticu, ka tieši kopā mēs varam nest mūsu zemi un tās cilvēkus uz lūgšanu rokām, tāpēc man īpaši tuva šķiet ideja par “Lūgšanu kapelas” ekumēnisko raksturu. Šo kopību brīnišķīgi varētu ietvert trīs lietās, kuras nesen kāda mīļa draudzene novelēja: vienkāršība, vienprātība un vienlīdzība. Lai Kristus palīdz mums katram šo izdzīvot kopā ar citiem: gan savās ģimenēs un draudzēs, gan lūgšanu kopībā ar citu konfesiju brāļiem un māsām!
“Lūgšanu kapela pār Latviju” ir lieliska iespēja to īstenot!
anita Segliņa
Kristus mūsu lūgšanas uzklausīs, ja būsim vienoti un otru vērtēsim augstāk kā sevi. Kristus mūs vēlas redzēt vienotus, nevis sašķēlušos un aizdomu pilnus.
Jāņa 17: 20-23 "Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs. Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis. Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis."
Arī Lūgšanu kapela pār Latviju mūs vieno.
Un tikai vienotībā ir mūsu cerība, ka Dievs piedos mūsu grēkus, pasargās no iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem, un dziedinās mūsu zemi.
Bez tam - atmoda var nākt tikai tad, ja Dieva bērni spēs vienoties un kļūt par gaismu un sāli savā zemē.
Lai Dievs svētī un palīdz!
Ilona Sonda
Rīgas Sv Ģertrūdes draudze; iepriekš ev.lut. Ādažu- Baltezera draudze, “House of Prayer Basel” Šveicē.
Būsim modri, neļausimies pievilties!
“Celieties, ejam!” – šo Jēzus aicinājumu (Marka ev. 14:42) uztveru kā pamudinājumu mums, Kristus draudzei Latvijā, šajā brīdī. Viens no Kapelas pastāvīgajiem lūgšanu nodomiem ir Kristus draudzes atdzimšana un mums dotās atbildības un spēka apziņas atgūšana, “sargposteņu” ieņemšana dažādās sabiedrības jomās.
Lai kā spēcīga un rūdīta Dieva tauta Viņa spēkā spētu izcīnīt mums paredzētās uzvaras Kristū par savu zemi.
māris un olga veliki
Kauguru Dieva Žēlsirdības Godam Romas katoļu draudze
Māris raksta:
Atziņu par to, cik mērķtiecīga lūgšana par Latviju ir svarīga un neatliekama, Dievs manā sirdī bija licis jau sen. Lasot Dieva vārdu it sevišķi Vecajā Derībā, acīmredzama šķita patiesība, ka tautas garīgai atdzimšanai un tās turpmākai pastāvēšanai ir par maz ar paļaušanos uz cilvēciskiem risinājumiem – veiksmīgu politiku, militārām garantijām utt. “Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā” (Ps 127:1).
Lasot Svētos Rakstus, manā sirdī jau sen īpaši atbalsojās doma, ka smagu izaicinājumu priekšā, kas apdraud nācijas pastāvēšanu ilgtermiņā, Dievs aicina atgriezties un meklēt Viņu pašu: “Un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi” (2 Laiku 7:14).
“Kungs, Tavs vārds ir tik skaidrs, bet kāpēc mēs neko nedarām lietas labā?” biju neizpratnē. Priecājos par katru lielāku vai mazāku lūgšanu iniciatīvu par mūsu zemi, taču šķita, ka trūkst nopietnākas lūgšanu mobilizācijas starp kristiešiem (sal. Joēla 2:1-18). Nav šaubu, ka izaicinājumi mūsu zemei ir nopietni: izmirstošai nācijai raksturīgās demogrāfijas tendences, drošības izaicinājumi, pieaugot militārajai eskalācijai pasaulē, garīgā krīze, dievnamiem kļūstot tukšākiem, vērtību sabrukums utt. “Kāpēc mēs par to nelūdzam?” sirdī prātoju. “Varbūt dzīvojam savā “kristīgajā burbulī” un nemaz neredzam jomas, kuras brēc pēc mūsu lūgšanas? Varbūt mēs neticam Dieva apsolījumiem un lūgšanas spēkam? Vai tiešām mēs domājam, ka garīgā atmoda nāks pati no sevis, mums nesākot pēc tās saukt uz Dievu?”
2023. gada novembrī kopā ar sieviņu Olgu uzsākām ikmēneša lūgšanu naktis Radio Marija Latvija ēterā, kur tobrīd strādājām. Ierosmi toreiz guvām no Vasarsvētku draudzes “Cerība” mācītāja Jāņa Sadovska organizētās lūgšanu nakts valsts svētku priekšvakarā. Kopā ar radio kolēģiem nolēmām, ka šādas lūgšanu naktis ēterā turpināsim katru mēnesi.
Drīz vien uzzinājām arī par iniciatīvu “Lūgšanu kapela pār Latviju”, kuras mērķi ļoti rezonēja ar mūsu pārliecību, ka Latvijas nākotnei ir jābūt lūgšanā izauklētai. Abi ar Olgu sapratām, ka vēlamies ne vien iesaistīties lūgšanu ķēdēs, bet arī izsludināt šo iespēju arī radio klausītājiem. Īpašs notikums bija iespēja uz raidījumu uzaicināt Ievu Kārklu, šīs iniciatīvas autori. Kopš tā laika vienmēr esam centušies aizpildīt kādus lauciņus lūgšanu ķēžu ietvaros. Lūdzam arīdzan, lai Dievs vairo to cilvēku skaitu, kuri būtu kā sargi uz mūriem pār Latviju, kuru sirdīs ir lūgt garīgo atmodu, par Baznīcas atgriešanos pie pirmās mīlestības (sal. Atkl 2:4) un mūsu zemes glābšanu:
"Pār taviem mūriem, Jeruzāleme, Es iecēlu sargus, tie necietīs klusu ne dienu, ne nakti." Jūs, kam jādomā par To Kungu, neliecieties mierā un nemitieties Viņam atgādināt, kamēr Viņš neizveido Jeruzālemi un nepadara to slavenu virs zemes” (Jes 62:6-7).